-Закрой ебало,чтоб не поддувало!

-А ты говорливый...Полижи мой хуй сопливый!

-А ты,оказывается,басник.Знать,ебал тебя колбасник!

-Прежде чем блатовать-научися хуй сосать!

-Когда ебут тебя рачком-притворися дурачком!

ir dziļa nakts, un pēkšņi aizdomājos, par zadrotu igli runāto tēmu - CS IR MIRIS! 
hmm, tik neloģiski skan. Latvija ir maza valsts, salīdzinoši maz cs spēlētāju, bet tik daudz
turnīru mājaslapas. Gameplace, cfg, gamers, gamevision - tās ir tikai zināmākās. Bet visās
liela problēma - steam turnīri ir gandrīz aizmirsti. Runājot par CS izmiršanu, es pilnībā
piekrītu tam - ir izmiruši steam turnīri nevis jēdziens cs. Reāli vienu dienu paskatījos, cik
vispār tādi tiek veidoti. Ok, gameplace agrāk mēģināja, gamers arī kko tml.,
Bet, piemēram, kas notiktu, ja Latvijā pēkšņi izveidotos turnīru mājaslapa, kurā būtu tikai
steam turnīri? Protams nejau pliki steam turnīri, bet ar kādu ac programmu, reāli zinošiem un
korektiem administratoriem, utt., utt. Vienreiz redzēju, kā ketch pludināja savā kanālā tekstu
- Latvijā gandrīz nevienam nav steam, bet kā paši redzat, gandrīz katrā cw/turnīrā/gatherī
vismaz pusei spēlētāju ir steam, un jūs to nevarat noliegt, Latvijā vnk to visu neattīsta.
Katrai mājaslapai ir žēl zaudēt savus nonsteam spēlētājus, tādēļ īpaši neiet uz steam
pusi. Ok, gameplac'am gan cepums par to, var redzēt čali vismaz mēģina. Tā pati līga,
kādreizējie steam turnīri, kuros bij 16/16!
Kāpēc vispār rakstu šito? Gribētu uzzināt jūsu viedokli par visu šito. Protams, varat
nodirst no kājām līdz galvai manu viedokli/domas par visu šito, bet vai ja Latvijā būtu tāda
mājaslapa, jūs - steameri, tādā vispār spēlētu?

Nesen nolēmu beidzot atrast sev meiteni un ieliku
vietējās avīzes iepazīšanās sadaļā sludinājumu. Tā teksts vēstīja:
"Jauns, gudrs, bagāts un izskatīgs sportists meklē smuku meiteni priekš
kopīgām attiecībām." Jāatzīst, es nedaudz pārspīlēju savu aprakstu, bet
kura gan to pamanīs. Atsaucās deviņas meitenes. Uzreiz atsijāju tās,
kuras ir vecākas par četrdesmit. Palika viena - meitene vārdā Alise.
Sarunājām satikties septiņos autoostā. Teicu, ka mani viņa pazīs pēc
galvā uzliktās cepures, kas izlocīta no avīzes. Es viņu pazīšot pēc
sarkanajiem svārciņiem. Tajā brīdī sapratu, ka papīra cepure nebūs tas
labākais atribūts, bet bija jau par vēlu kaut ko mainīt.
Tā kā kavēties nav pieklājīgi, no mājām izgāju laicīgi un norunātajā
vietā biju pusstundu ātrāk. Rokā turēju līdzi paņemto neļķi un prātā
pārcilāju visus jautājumus, ko vajadzētu Alisei uzdot, un visus sev
zināmos jokus, kas varētu viņu sasmīdināt. Drošības pēc biju tos
sarakstījis uz lapiņas, bet apsolīju sev censties bez tās iztikt. Piecas
minūtes pirms septiņiem sāku nervozi mīņāties, palaikam piekārtojot
cepuri, kas slīdēja priekšā acīm. Man jau sāka likties, ka Alise
neatnāks, taču mēģināju sevi mierināt, atgādinot sev, ka meitenes
vienmēr kavē. Un tā bija arī šoreiz. Bija jau vesela minūte pāri
septiņiem, kad mana meitene beidzot ieradās autoostā.
Iepriekšējā dienā es mājās pie spoguļa desmitiem reižu biju
izmēģinājis savu sakāmo, kad Alisi satikšu. "Čau, Alise! Priecājos
iepazīties," es viņai teikšu, "mani sauc Konrāds. Tu izskaties
brīnišķīgi." Tad es viņai pasniegšu puķi. "Man patīk, kā tu smaržo! Šis
zieds par tādu smaržu varētu tikai sapņot." Vēl tikai nebiju izdomājis,
vai labāk dot buču vai paspiest roku. Beigās nolēmu, ka būšu spontāns un
rīkošos atkarībā no situācijas.
Alise tiešām bija smuka. Es gan tā īsti neatceros, kā viņa
izskatījās, bet viņas blūzīte ar dziļo dekoltē bija brīnišķīga. Meitenei
pienākot tuvāk, zem blūzītes saskatīju arī krūšturi, kura krāsa bija
pieskaņota svārkiem. Tas mani mazliet izsita no līdzsvara, un es pēkšņi
aizmirsu visu savu sakāmo. Dzirdēju vārdus "Čau, Konrāds, puķe smird"
nākam no manas mutes un redzēju sevi sniedzam Alisei neļķi. Pēc tam es
mēģināju viņu nobučot uz vaiga, bet, liekas, nepareizi izrēķināju
attālumu un ar savu pieri ietriecos viņējā.
Kad atjēdzos, es jau sēdēju uz soliņa blakus savai meitenei. Viņai
virs kreisās uzacs bija liels sarkans puns. Atvainojos par savu neveiklo
uzvedību un negaidīto noģībšanu. Teicu, ka parasti es tā nedaru,
vienkārši krūtis, tas ir, smukas meitenes mani mulsina. Lai beidzot
pārtrauktu blenzt uz viņas dekoltē, es aizvēru acis un lēnām aizskaitīju
līdz desmit. Ierosināju doties pastaigā pa parku, nodomādams, ka labāk
lai krūtis iet man blakus nekā atrodas tieši acu priekšā.
Pastaiga man nāca par labu, un es pamazām atguvu spēju domāt. Sāku
uzdot Alisei iepriekš sagatavotos jautājumus. Nu, jūs jau zināt - tos,
ko vienmēr uzdod pirmajā randiņā: kur tu mācījies, ko dari tagad, vai
tev ir mājdzīvnieki, kas tev garšo, cik bieži tu maini biksītes... Laiks
vilkās sasodīti lēni, un bija pagājušas tikai kādas desmit minūtes, kad
visi sagatavotie jautājumi jau bija uzdoti un atbildēti. Bija vēl par
agru meitenei piedāvāt seksu, tāpēc ierosināju doties uz kafejnīcu
padzert tēju.
Kafejnīcā apsēdāmies pie loga un sākām šķirstīt ēdienkartes. Kad es
uztraucos, es parasti nevaru neko ieēst, tāpēc izvēlējos dzert tikai
tēju. No kabatas izvilku līdzi paņemto tējas maisiņu un pasūtīju karstu
ūdeni; es tā vienmēr daru, sanāk daudz lētāk. Piedāvāju arī Alisei, bet
viņa atteicās - nedzerot kumelīšu tēju. Tā vietā viņa pasūtīja kapučīno.
Sacīju, ka man līdzi ir tikai divdesmit santīmu, jo biju domājis, ka
arī viņa dzers tēju. Meitene teica, ka pati par sevi samaksās, un es
atviegloti nopūtos.
Kādu brīdi malkojām savus dzērienus klusēdami. Alise pirmā ierunājās
un sāka uzdot man visādus stulbus jautājumus - kādas meitenes man patīk,
ko es gribētu darīt pēc dažiem gadiem. Teicu, ka nevēlos par to runāt,
un aizgāju uz tualeti pačurāt. Kad pēc piecām minūtēm atgriezos, viņa
turpināja runāt, tagad par sevi. Stāstīja par saviem vidusskolas
skolotājiem, par darba kolēģiem, par dzimšanas dienā saņemtajām dāvanām,
par mīļākajām puķēm, par vīriešiem, kas nesaprot sieviešu mājienus un
kurus interesē tikai sekss. Es tikai klausījos un māju ar galvu,
skatīdamies uz viņas krūtīm un iztēlodamies, kā tās izskatās kailas.
Zinu, ka meitenēm patīk runāt, tāpēc viņu nepārtraucu.
Pēc kāda laika Alise apklusa un jautāja, vai man ar viņu ir
garlaicīgi. Es atbildēju, ka ne tik ļoti kā bez viņas. Nākošajā dienā,
analizējot mūsu randiņa gaitu, es sapratu, ka tā nebija pareizā atbilde,
un ierakstīju to savā 'Ko nevajag teikt meitenei pirmajā randiņā'
blociņā uzreiz zem "Un vēl es māku čurāt bez roku palīdzības; parasti
man pat izdodas neapčurāt poda vāku."
Lai mazinātu mūsu starpā pēkšņi radušos spriedzi, es izvilku savu
kabatas formāta domino komplektu un piedāvāju uzspēlēt pāris partijas uz
izģērbšanos. Divas sekundes vēlāk Alises plauksta atsitās pret manu
vaigu, un viņa izgāja no kafejnīcas. Kādu brīdi pārsteigts sēdēju,
mēģinot saprast, kas tai dullajai meitenei uznācis. Beigās secināju, ka
viņai droši vien sākušās mēnešreizes, un nolēmu doties mājup.
 
Kopš mūsu randiņa ir pagājusi gandrīz nedēļa. Es Alisei vakar
zvanīju, viņa neatbildēja. Aizvakar arī. Vai kāds zina, pēc cik ilga
laika beidzas mēnešreizes?

Sveiki, visu laiku kāds cilvēks sūdzas ka demo dot ilgi un arī skatās pūlkstenī kad paies
tās 20 min un vares likt tālāk. Tātad iešāvās ideja, ja cilvēks saka ka viņam liekas iekša
ilgi demo lai ieliek kāds cits demo viņa vietā. Un tas nau noslēpums ka var no viena demo visus
5 cilvekus - dem_force hltv 1 vai kautkā tā. Jo cilvēks nau vainīgs ka viņam tas nets ir lēns.

SVEIKI visiem starcraft mīļotājiem un cilvēkiem, kuri par tādu spēli dzird pirmo reizi. 
Starcraft spēli iznāca 90gadu viducī, zem kompānijas, kuru tagad atpazīstam ar vārdu
"Blizzard"! Spēle ir bāzēta vairāk uz stratēģisko pusi, kura varbūt neizspaužas ar
grafikas izcilību, bet ērtumu un praktiskumu. Lai arī "Starcraft" ir ļoti veca spēle,
to spēlētāju pulks nau mazinājies. Spēle vell 2008 un 09 gadā tika atzīta kā viena no
labākajām stratēģijas spēlēm, bet 04 gadā atzīta kā populārākā online spēle pasaulē.
Ticam vai nē, bet šogad, aprīlī iznāks "Starcraft 2". Atzīstami, bet spēle vell
joprojām ir tapšanas stadijā. Paskatoties gameplay in youtube var noprast, ka spēle nav taisīta
uz ātro. 
Runājot atklāti, kāds mērķis bija man? Lai uz gameplace tiktu veidoti starcraft, vēlāk
starcraft2 turnīri. Tika runāts ar galvenajiem uttujp, bet viss apstājās. Bija šaubas par to,
vai vispār kāds vēlētos spēlēt šos neparastos turnīrus, un protams, vai vispār Latvijā ir
tik daudz SC fani! Ko gribēju jautāt jums? JA ARĪ TIKTU ATVĒRTI SC TURNĪRI , VAI JŪS TAJOS
PIEDALĪTOS? Tīri vienkārš jautājums ar atbildi JA/NE! Ja nē, tad lūdzu izskaidrot kāpēc
nē? :)
P.s Starcraft aizņem 1,4gb, spēli pavilktu pat CS neejošs dators, lai spēlētu netā nevajag
lieku piepūli. Ja jūs nekad neesat spēlējuši, bet šis blodziņs jūs ieintresēja, jūs šo
spēli varat nolādēt lielākajos Latvijas un pasaules trakeros! ATCERAMIES, drīz iznāks otrā
daļa, kura nau peļama. :) 
STARCRAFT 2 gameplay: http://www.youtube.com/watch?v=q9YXVpi_mKQ

Nu ko raksta tie kas grib nhl 2003 cupus arī! pagaidam esam pāris cilvēki! Es domaju nhl 09 sak
piebesit!

Sveiki! :) Mans vārds ir Jānis, niks ir slypkorzye un gribēju uzrakstīt, kā tad man sākās un
joprojām turpinās "cs laikmets". Cerams, ka vismaz vienam no jums būs intresanti lasīt
šo. 
Pirmo reizi cs'ā iegāju "1.5" laikos. Tobrīd pašam mājā dators bija, bet nācās
dzīvot bez interneta. Gājām ar draugiem uz LAN'u. Tajā brīdī Cēsīs bija diezgan apmeklēts
datorsalons "Capital", kurā tad arī mani pielauza spēlēt! Sākumā neieintresēja
shaut kādu nost, jo to pat nemācēju, pārvietojos ar bultiņām.
Pagāja kāds laiciņs, un tiku pie sava pirmā datora, kuram tad arī nāca klāt internets. Tas
bija VAU. Draugiem.lv 24/7. Nekad nebiju iedomājies, ka uz mana datora jebkad būs cs, bet tomēr
atnāca viens paziņa, nolādēja, ieinstelēja, iedeva "7sky" pub serveri, un teica, ka
kopā uzshausim pa vakariem. Zin iepatikās. 
Pagāja kāds ļoti labs laiciņs, līdz atklāju mIRC! Sāku shaut cw kuros nesapratu PILNĪGI
NEKO. Pēkšņi viens no cs paziņām rakstīja, ka derētu uzšaut cs turnīru. Iedeva mājaslapu.
Atceros, ka spēlēju PIRMO GAMEPLACE turnīru, zem tagad GRIBU.lv, mājaslapa bija diezgan neerta,
bet bij ok! Tad atklāju CGC mājaslapu. Mūžā nebiju iedomājies, ka kļūšu tur par adminu, kur
nu vell par main. Bet tomēr kļuvu, sēžot praktiski zadrotojot visu ziemu datorā viss gāja kā
no rokas. Līdz pienāca 2008 gada vasara. Rokas nolaidās, plāni izgaisa, idejas nerealizējās un
diemžēl nācās slēgt projektu. 
Pagāja kāds laiciņs, līdz iemanījos gameplace, uzspēlēju vienu, divus, trīs turnīrus un
beigās secināju, ka nav tik traki kā domāju. Sāku vadīt turnīriņus, palīdzēt gp kā tā,
darot sīkas lietiņas. Līdz kļuvu ar ~ uz kanāla. Sajūta bija super. Vismaz kāds novērtēja,
ko daru kāda labā nesaņemot pretī neko. Bet pagāja kāds laiks, nācās visu mainīt. Bija
iemesli, kādēļ pametu gameplace aizbildinoties daboyam ar to, ka nepatīk cilvēku
attieksme.  jēli,
bet fakts, atkal esmu šeit kā parasts admins. 
Cerams, ka kādu intresēja šis blodziņš! :)

Эта заметка написана для тех, кто хочет узнать, что
такое блог.
Поскольку по роду деятельности мне довольно часто
приходится об этом
рассказывать, я решил, что будет правильнее один раз
изложить свои
сображения более-менее системно.


Моё описание блога не претендует ни на единственность,
ни на
правильность. Это моё личное мнение. Сейчас вы читаете
вторую версию
заметки. Буду рад услышать ваши конструктивные
соображения.


Короткий ответ
Блог — это публичный дневник с комментариями.


Обычный дневник мало кому показывают. Блог открыт для
чтения, более того, читатели могут оставлять к записям
свои комментарии.